MENU CLOSE

Igauņu valoda

Igauņu valoda pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veriešu (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Vairums to (aptuveni 950 000) dzīvo Igaunijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, taču ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības.

Valodu raksturo daudzie patskaņi, kurus lieto dažādās garuma pakāpēs: ir īsā, pusgarā, garā un pārgarā garuma pakāpe. Arī divskaņiem un līdzskaņiem ir vairākas garuma pakāpes: īsie, pusgarie un garie. Proporcionāli igauņu valodā ir 45% patskaņu un 55% līdzskaņu.

Igauņu valodā nav vispārākās pakāpes, gradācijas izteikšanai lieto pastiprināmās partikulas vārda beigās.

Interesanti:

Igauņu valodā ir daudz vārdu, izveidotu no divām, trim, četrām vai vairāk sastāvdaļām.

Igauņu valoda ir otra mazākā valoda pasaulē, kurai ir piešķirts valsts valodas statuss (pirmajā vietā – islandiešu valoda).

Igauņu valoda skaitās visgrūtāk apgūstamā valoda Eiropā, jo tajā ir gari salikteņi un 14 locījumu (latv. val. Ir tikai 7 locījumi)

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām valodām pasaulē.