MENU CLOSE

Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir ziemeļģermāņu atzara indoeiropiešu valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā, kur tā ir valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas: būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10-13% norvēģu.

Interesanti:

Norvēģijas ziemeļu daļā, Lofoto arhipelāgā, atradīsiet pilsētiņu, kuras nosaukums ir īsākais pasaulē – Å. Norvēģu valodā tas nozīmē „avotiņš”. Vietējai pašvaldībai vienmēr ir problēmas ar tūristiem, jo tie zog zīmes ar pilsētiņas nosaukumu.

Norvēģijā ir īpaša organizācija Språkrådet, kas regulē un pārrauga Norvēģijas valodas „tīrību“.