MENU CLOSE

Vācu valoda

Vācu valoda ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas runātāju ir centrālajā Eiropā. Vācu valoda pieder pie ģermāņu grupas valodām. Tā ir dzimtā valoda vāciešiem, austriešiem, lihtenšteiniešiem, daļai šveiciešu, luksemburdziešu un beļģu. Visizplatītākā dzimtā valoda ES pilsoņiem. Populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā.

Vācu ir oficiāla valoda septiņās ES valstīs, to runātāju skaits ir lielākais Eiropas Savienībā. Tomēr tā nav starptautiska valoda, kā angļu, franču, spāņu vai portugāļu.

Runātāju skaits - dzimtā valoda ap 105 miljoni, svešvaloda ap 80 miljoni.

Interesanti:

Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.

Vācu valoda ir vienīgā valoda pasaulē, kur visus lietvārdus raksta ar lieliem burtiem.

Vācu valodā tiek lietotas trīs dzimtes: sieviešu, vīriešu un nekatrā. Tomēr iedalījums dzimtēs ir tīri gramatisks un tam bieži nav nekādas saistības ar objektu, uz kuru tas attiecas. Piemēram, pašsaprotami, ka vārds „bērns” tiek lietots nekatrajā dzimtē (das kind), tomēr šajā pašā grupā ietilpst tādi vārdi kā „meitene” (das Mädchen), kā arī „sieva” (das Weib – šī vārda otra nozīme ir „sieviete”). Par šo īpatnību Marks Tvens izteicies sekojoši: „Vācu valodā pat rācenim ir dzimums, bet jaunai sievietei - nē.”