MENU CLOSE

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, kuru prot aptuveni 10 miljoni cilvēku. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijas otrā valsts valoda. Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Olandi. 2011. gadā aptuveni 5,39% Somijas iedzīvotāju runāja zviedru valodā. Zviedru valoda ir arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu padomes oficiālajām valodām.

Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.

Zviedru valoda ir diezgan sarežģīta gan gramatiski, gan skanējuma ziņā. Bieži vien teikums beidzas ar augšupejošu intonāciju. Savdabīgo skanējumu nosaka divējādi akcentu jeb intonāciju veidi – ir krītošais akcents un locītā intonācija. Locītā intonācija dzirdama divzilbju un vairākzilbju vārdos, kuros vienai zilbei ir pamata uzsvars, bet citai – blakus uzsvars.

Tādos vārdos intonācija vispirms ir krītoša, tad kāpj un atkal krīt, veidojot muzikālu skanējumu.

Vārdu kārtība teikumā ir stingri noteikta.

Zviedru valodā ir vairāki dialekti: Norrlandas, Somijas, Svealandes, Gotlandes un dienvidzviedrijas dialekti.

Zviedru valodas leksikā ir daudz aizguvumu – senākie no latīņu, grieķu, lejasvācu un augšvācu valodas, jaunākie – no franču un angļu valodas.